Pateicība spēj mainīt pat vissarežģītāko likteni

Spēja izjust pateicību ir viena no galvenajām attīstītas apziņas pazīmēm, bet interesantākais ir tas, ka tā var būtiski izmainīt karmu.

Mēs visi esam skolnieki šajā pasaulē.

Mums ir dota iespēja atrasties pašā paradīzes centrā, neizejot no sava mājokļa, bet, ja mūsu vēlmēs ir klāt esoša skaudība, alkatība, lepnums un iekāre, pasaule viegli var pārvērsties par mūsu individuālo elli.

Visums reaģē uz mūsu vēlmēm kā personība, viņš gaida no mums draudzīgumu, pašaizliedzību un mīlestību. Ja izstarojam dusmas, agresiju, naidu, tad atpakaļ saņemam tos un vainojam visu pasauli. Mēs paši veidojam apkārtējo atmosfēru, tāpēc gudrs cilvēks vienmēr sāk mainīties pats, saprotot, ka problēma ir mūsu sirdī, nevis sabiedrībā, apkārtējos cilvēkos, vai partneros.

Kāpēc tas notiek?

Šī pasaule ir balstīta uz mācīšanās principu. Mēs visi esam skolnieki. Visi apkārtējie ir mūsu skolotāji. Liktenis ir viņus mums speciāli atsūtījis, lai sniegtu nepieciešamās dzīves gudrības.

Patiess skolnieks spēj mācīties no visa, ko viņam atsūta liktenis. Viņš var mācīties pat no akmens. Akmens guļ 50 grādu karstumā vairākus mēnešus, pēc tam visu ziemu tas atrodas briesmīgā aukstumā, un tā daudzus simtus vai pat tūkstošus gadu. Bet tad pēkšņi kādreiz šādu slodžu rezultātā tas pārplīst un sadalās divās daļās. Neskatoties uz šādiem notikumiem, viņš joprojām paliek tajā pat vietā. Bet mēs jau pie pirmajām grūtībām esam gatavi aizbēgt no ģimenes, pamest darbu, pārcelties uz citu valsti ...

Naidīga attieksme pret pasauli ir visbīstamākā, jo tā izraisa pasaules naidīgu attieksmi pret mums pašiem. Te sākas mūsu apmācības nepatīkamākā daļa. Tas izskatās tā, ka students izvēlas biļeti eksāmenā, viņam tā nepatīk, jo viņš nezina pareizo atbildi. Tad skolnieks sāk niknoties un apvainot skolotāju.

Kā atpazīt sevī pazīmes naidīgumam pret pasauli?

Pavisam vienkārši - Pēc tā, vai mēs jūtam skaudību!

Skaudība ir tas, ka mēs nepiekrītam, tam, ka mūsu vēlmes piepildās citiem cilvēkiem. Cilvēki neveiksmju gadījumos domā, ka kāds cits ir viņiem uzlicis “ļaunu aci ” vai nolādējis, bet patiesais nolādējums ir tad, kad mēs paši skatāmies uz citu panākumiem ar skaudību. Tas uzreiz izraisa karmiskas reakcijas mūsu dzīvē, kas noved pie pašiznīcināšanās, un, pirmkārt, šādā situācijā mūs pamet laime. Cēlonis esam mēs paši, mūsos esošā skaudība un naidīgums pret pasauli.

Laime ir pateicības auglis. Jo vairāk mēs esam pateicīgi cilvēkiem, jo vairāk mēs esam pateicīgi liktenim un Dievam, jo vairāk mūsos uzplauks laimes augļi.

Ne jau āboli, aukstas dušas, vai kādas citas procedūras vairo mūsu imunitāti. Var veikt daudzus pasākumus slimību novēršanai, bet nekas nelīdzēs, ja mūsos iekšā dzīvos, naids, dusmas, skaudība. Imunitāti vairo vienkārši vārdi, kurus mēs esam mācījušies kopš bērnības. Tie ir - “paldies” un „pateicos”. Katrs patiesi izteikts "paldies" mazina mūsos slimības ar kurām varam saslimt šajā dzīvē, un katrs neizteikts "paldies" pievieno kādu slimību mūsu karmai. Tā tas ir ne tikai ar slimībām. Līdzīgi tas notiek ar pārticību, komfortu, iespējām dzīvē. Ar pilnīgi visām lietām. Tā ir mūsu misija – vairot un izteikt pateicību. Vienkārši sakot – pateikties

Pateicības brīnums

Pateicība ir viena no attīstītas apziņas galvenajām pazīmēm, bet interesantākais ir tas, ka tā spēj būtiski izmainīt karmu. Piemēram, ja mēs esam pateicīgi par slimību kā mūsu skolotāju, kurš soda par nepareizu rīcību, šī slimība kļūst par garīgās attīstības daļu. Īsāk sakot, pateicība pārvērš nelaimi par garīgās laimes aspektu. Nepateicīgu cilvēku nelaime nogalina, bet, ja esi pateicīgs, tad nelaime tevi iedvesmo. Ir ļoti daudz cilvēku, kuri cietuši neveiksmes, bet pēc secinājumu izdarīšanas, ir spējuši piecelties un ar vēl lielāku sparu mesties iekšā dzīvē. Bet to var saprast tikai tad, kad kļūsti pateicīgs.

Karma pēc savas būtības ir ļoti pamācoša. Tās darbību saprast ir vienkārši. Iesit pa sienu ar roku, un saņemsi no sienas nekavējoties atpakaļ sitienu ar tādu pat spēku.

Karmas principi

Mūsu domas, plāni un darbības šajā dzīvē veido mūsu nākamās dzīves. Piemēram, ja cilvēks iepriekšējā dzīvē bija slepkava, tad šajā dzīvē karma viņam izpaužas kā bailes, hroniskas slimības un agrīna nāve. Ja cilvēks bijis zaglis, tad karma izpaužas kā hronisks laika, naudas un iespēju trūkums. Ja cilvēks ir izdarījis laulības pārkāpumu, viņam ienaidnieki būs vairāk nekā draugi. Mēs godīgi saņemam to, ko esam pelnījuši.

Ir arī pretējs efekts. Piemēram, piedodot otram, mēs katru reizi mazinām slimības, jo slimības piedod mums, mēs mazinām problēmas savā dzīvē. Ja priecājamies par citu panākumiem, pie mums noteikti atnāks slava un labklājība. No sirds priecājoties par citu cilvēku veiksmi, tā noteikti vairosies mūsu dzīvē.

0