Kā nenomaldīties no sava ceļa?

- Skolotāj, kā nenomaldīties no sava ceļa? Vai ir kāds noslēpums?

- Ir divi noslēpumi. Pirmais ir tāds, ka, ja ap Tevi ir tas, ko jau zini, vai notiek tas, ka ir pazīstams, tad tu kaut kur ej, bet tikai ne pa savu ceļu.

Ceļš ir tas, ko nezini. Tas ir nezināmais, tu nevari to iztēloties. Tu nevari padarīt to par savu mērķi, sasniegt vai izzināt.

Tas, ko zini, ir jāatstāj aiz muguras. Pretējā gadījumā tu vienkārši esi apstājies.

Otrais noslēpums - ja ej pa pareizo ceļu, tad tu uzpildies un uzlādējies, ja ej nepareizi, tad tu izšķied enerģiju un sevi.

Nav svarīgi, vai izjūti baudu vai ko nepatīkamu.  

Baudas izdzer tavus dzīvības spēkus ne mazāk kā nepatikšanas. Tu zaudēsi spēkus no skumjām un lepnuma, no lielīšanās un augstprātības. Arī darbs var kļūt tukšs un pilnībā atņemt spēku. Viss, kas mazina tavu spēku, ir droša zīme, ka esi apmaldījies. Tiklīdz darbi sāk piepildīt tevi - zini, ka ej pareizā virzienā.

- Skolotāj, kā es varu saprast, vai izšķērdēju spēku vai uzlādējos?

- Sāc ar izniekotā laika izjūtu. Tiklīdz saproti, ka laiks kaut ko darot ir zaudēts, nekavējoties pamet šo nodarbi ...

0