Ticība nospēlē savu lomu, kad iestājas grūti laiki.

Grūtos laika brīžos ticībai ir liela nozīme, bet, tieši tad cilvēks bieži to zaudē. Ticība tiek zaudēta fizisku problēmu vai kādas sarežģītas dzīves situācijas dēļ.

Gudrība ir tas, kas paliek tevī kā daļa no tevis. Var teikt, ka tā ir seismiski noturīga. Kad viss notiek nepareizi, joprojām ir cerības stars, kas vedīs tevi tālāk.  Tu zini, ka Lielais prāts ir ar tevi, un ka, tu pats esi Lielā prāta daļa. Tevī ir sajūta - viss būs labi.

Pavēro savu dzīvi: cik reizes esi zaudējis ticību sev, apkārtējiem cilvēkiem, Dievišķajam? Vārds "pazaudējis" nav īsti pareizs, bet drīzāk gan tava ticība bija kaut kur paslēpusies.

Vai tava ticība "sev" bija apšaubīta? Jā! To sauc par satraukumu, pārliecības trūkumu. Kad tev tiek lūgts doties uz skatuvi un kaut ko darīt, neskatoties uz to, ka to jau esi darījis daudzas reizes, tu esi satraukts, šaubies, vai vari to izdarīt vai nē. Tad tu to uz skatuves izdari, un atgriežoties saki: „Ak, es to darīju!” Tas sniedz tev iedvesmu un dvēselisku pacēlumu. Līdzīgi ir eksāmenos: pirms eksāmena, ja nēesi pietiekami pārliecināts par sevi un savu sagatavotību, būsi diezgan satraukts. Vai ne? Tas notiek, jo ticība tiek apšaubīta, bet kaut kas tevī saka: "Turpini, tu to izdarīsi, vienkārši dari to". Tu saņemies, ej uz eskāmenu un to nokārto. Šādi gadījumi notiek tavā dzīvē jau kopš pusaudža gadiem, vai pat vēl agrāk.

Dec.2018, Šrī Šrī Ravi Šankars, Bone, ASV

0
 .