Kas ir joga?

Tiek uzskatīts, ka joga ir sena mācība ar reliģiozu ievirzi. Pasaulē viss mainās. Jogai ir radušās daudz dažādu skolu un novirzienu. Tā ir kļuvusi sportiskāka, vieglāk sasniedzama, tajā pat laikā saglabājot savu nozīmi. Joga ienes cilvēku dzīvēs skaidrību, izpratni par sevi, Visumu, dzīvi, saistot to visu ar mūsu katra patieso “Es”.

Joga ienākot mūsu dzīvēs no Indijas ašramiem ir piedzīvojusi pārmaiņas, skaidrojumus, tā ir kļuvusi vienkāršāka. Pateicoties tam, daudzi miljoni cilvēku visā pasaulē ejot jogas ceļu ir nostājušies uz pašpilnveidošanās ceļa.

Tulkojumā no sanskrita, vārds “joga” tulkojams kā “saite”, “vienotība”, “harmonija”. Senākās norādes par jogu ir atrodamas senajos vēdiskajos rakstos:  Rigvēda (reliģisko himnu kopojums XVII-XI gs.p.m.ē.), Upanišādas (filozofiskie un teoloģiskie raksti VII-II gs.p.m.ē.), Mahabharata (epos par valdnieka Bharata pēctečiem, svarīgākā daļa ir Bhagavad-Gita). Bhagavad-Gita bija veidota ka pastāvīgs darbs V-II gs.p.m.ē. Šajos tekstos joga tiek aprakstīta kā garīgo, psihisko un fizisko praktiku kopums, vērsts uz sava patiesā “Es” izzināšanu.  Zināšanas un praktikas, dažādu vingrinājumu veikšana cilvēku pārvērš par pilnīgāku būtni.

Par jogas teorētisko bāzi uzskata Patanžali darbu “Joga sutras”, radītas II-V gs.p.m.ē. Šajā darbā ir iekļauti 195 īsi aforismi, kas ir klasiskās astoņu pakāpju jogas pamats.

Astoņas pakāpes  ir sistēmisks veids, kā apgūt jogas ētiskos, fiziskos, metafiziskos aspektus. Tieši šis veids ir daudzu mūsdienas jogas novirzienu pamats. Tiek uzskatīts, ka apgūstot šos astoņus soļus, var sasniegt galveno mērķi – “garīgo atbrīvi”. Tad cilvēkam beidzas ar ciešanām piepildītā zemes dzīve un sākas pilnīgi cita eksistence. Nevajag domāt, ka joga māca ātru nāvi, tieši otrādi, tā palīdz pagarināt zemes dzīvi, lai dotu iespēju sasniegt “atbrīvi” jau esošajā piedzimšanā.

1.      Pakāpe. Jama – jogas ētikas kodekss

Jama būtībā ir vesela virkne ierobežojumu. Šajā etapā cilvēks iegūst veselu ķermeni, prātu.  Neapgūstot pirmo līmeni nav rekomendējams doties tālāk. Tas iekļauj sevī 5 principus

-        Ahimsa (nevardarbība)  – nenodarīt ļaunumu citām dzīvām būtnēm un sev.

Rezultāts – dzīvās būtnes neizjūt naidu viena pret otru un iegūst mieru.

-        Satja (patiesīgums) – atturēties no meliem un pašapmāna, būt godīgam pret citiem un sevi.

Rezultāts – vārdi iegūst spēku (teiktais materializējas).

-        Asteja (sveša nepiesavināšanās) – nepiesavināties (nevēlēties) to, kas tev nepieder.

Rezultāts – vienmēr saņem to, kas nepieciešams.

-        Aparigraha (nepieķeršanās) - atteikties no nevajadzīgām lietām, nepadoties alkatībai, nekam nepieķerties.

Rezultāts – atceries iepriekšējās dzīves.

-        Brahmačarja (atturēšanās)  – norobežošanās no jutekliskā visplašākajā nozīmē, nepakļaušanās kaislībām, seksuālām vēlmēm.

Rezultāts – iegūsti bezgalīgas enerģijas avotu.

2.      Pakāpe. Nijama – dzīves principi

Tā jau ir pāreja no ierobežojumiem uz rekomendācijām. Šajā posmā mēs mācāmies harmonisku mijiedarbību ar mūsu pašu iekšējo pasauli. Tiek uzskatīts, ka apgūstot jogas pirmo pakāpi, apziņa atbrīvojas no grēkiem un ir gatava pieņemt tikumus. Pieci galvenie tikumi ir:

-        Šauča – ārējā un iekšējā tīrība.

Rezultāts – zūd pieķeršanās ķermenim.

-        Santoša – apmierinātība ar to, kas tev ir.

Rezultāts – iegūsti svētlaimi, augstāko laimi.

-        Tapasja – pašdisciplīna, askētisms,  rūpīgums un centība veicot praktikas, pašierobežojumi baudās un vēlmēs.

Rezultāts – iegūsti unikālas spējas

-        Svadhjā – pašizziņa un garīgās literatūras studijas.

Rezultāts – iegūsti gudrību.

-        Išvara-pranidhana – sevis nodošana  Augstākajam pirmsākumam, visu savu darbību  un to rezultāta ziedošana, nodošana Dievišķajam.

Rezultāts – sasniedz samadhi

 

Šie ir 5 tikumi, kurus nosauca Patanžali. Vēlāk citi skolotāji ir minējuši arī vēl citus aspektus.

 

3.      Pakāpe. Asanas – vieglums ķermenī

Asanas ir fiziskie vingrinājumi, kuri nepieciešami ķermenim. Bieži cilvēki tieši ar fiziskajiem vingrinājumiem saprot jogu un domā, ka tā ir visa joga. Tā ir redzamā jogas daļa, kas uzlabo ķermeni, uzlabo veselību. Protams, ka asanu (jogas pozīciju) praktizēšana uzlabo cilvēka enerģētiku, vairo harmoniju dzīvē, noņem mentālos blokus, vairo mūsu enerģiju, bet pilnu jogas efektu var iegūt praktizējot visas 8 jogas pakāpes. Asanas (jogas pozas, pozīcijas) ir tikai viena no astoņām pakāpēm. Ja kāds var 15 minūtes stāvēt uz galvas, vai 30 minūtes uz vienas kājas, bet neievēro pārējos principus, tad šo cilvēku nevar saukt par pilnvērtīgu jogu. Bieži jogas salonos vai studijās jogas nodarbības aprobežojas tikai ar asanu veikšanu, iztrūkstot pārējiem šīs mācības etapiem.  Asanu praktizēšanai pieeja ir ļoti utilitāra: tikai vesels cilvēks var izturēt stundām ilgu sēdēšanu meditācijā. Prasme koncentrēties uz sajūtām muskuļos, ķermenī, atvieglina meditatīvo tehniku apgūšanu, iztaisnots mugurkauls, sakārtotas locītavas, palīdz attīstīt iekšējos enerģētiskos kanālus. Patanžali nedod “Joga sutrās” kādas konkrētas asanas praktizēšanai, bet tās ir atrodamas citos avotos, piemēram, “Pradipika Hatha Joga” (XV-XVI gs.). Šeit jau asanas sniegtas noteiktā secībā, sākot ar  populāro vingrinājumu kompleksu Sveiciens Saulei (Surya Namaskar), pēc tam aprakstītas asanas , ko izpilda stāvus, tad noliecoties, tad sēdus, pēc tam guļus stāvoklī un kā noslēdzošā Šavasana (jogas pozīcija guļus stāvoklī). Regulāri praktizējot asanas, mēs padarām savu ķermeni izturīgu, iemācāmies vērst savu uzmanību uz iekšu un tā varam apgūt nākošās jogas pakāpes.

4.      Pakāpe. Pranajama – dzīvības enerģijas pārvaldīšana

Šī pakāpe vērsta uz Visuma enerģijas  (Prāna) vadīšanu. Pranajamas māca kontrolēt elpošanu ar speciālu vingrinājumu palīdzību. Elpojot pārmaiņus dziļi, vidēji vai sekli, izmantojot elpas aizturi ieelpā vai izelpā, vēršot elpošanu uz noteiktām vietām ķermenī, jogas praktizētājs uzkrāj dzīvības enerģiju un izmanto to savu mērķu realizēšanai. Elpošanas vingrinājumu izpildīšanas laikā, visas mūsu ķermeņa šūnas saņem papildus skābekli.

Praktizējot pranajamas tiek nomierināts mūsu prāts, atslābinās ķermenis, bet pats galvenais – tiek uzkrāti dzīvības spēki. Jogas ceļā ir svarīgi tas, ka apgūstot katru nākamo pakāpi , iepriekšējā netiek aizmirsta. Visas zināšanas papildina viena otru. Apgūstot pranajamas, tās var izmantot asanu iedarbības pastiprināšanai.

5.      Pakāpe. Pratjahāra – jūtu pārvaldīšana

Šī pakāpe vērsta uz to lai atdalītu sajūtas no objektiem uz kuriem tās vērstas. Būt stāvoklī “šeit un tagad”. Uztvert notiekošo, bet neļaut prātam koncentrēties ne uz ārējiem, ne iekšējiem objektiem – tas ir galvenais uzdevums šajā jogas pakāpē. Apgūstot pratjaharu,  mēs uztveram visu notiekošo to nevērtējot, atbrīvojoties no jūtu un emociju ietekmes, mēs paliekam viens pret vienu paši ar savu apziņu. Mēs vēršam savu apziņu uz iekšu. Svarīgi nenovirzīties uz ārējiem kairinājumiem.  Mēs atslēdzam juteklisko uztveri. Būtībā tieši šī jogas pakāpe ir pāreja no ikdienišķās jogas uz tā saucamajām “īpašajām “ garīgajām praksēm.

6.      Pakāpe. Dharana – prāta koncentrācija

Tā ir pilnīga prāta koncentrēšana uz kādu objektu. Ikdienišķais domu plūdums apstājas, prāts vairs nelēkā no objekta uz objektu, apziņa ir vērsta uz kaut ko vienu. Dziļa koncentrēšanās uz vienu objektu 12 sekundes ir dharāna, bet 12 šādas dharānas ir jogas septītā pakāpe. Mācoties koncentrējot visu savu prātu vienā virzienā, mēs mācāmies tuvoties savai patiesajai būtībai.

Veicot asanas un pranajamas, mēs koncentrējamies uz savām kustībām, ķermeņa sajūtām, bet tomēr uzmanība vēl klejo. Pratjahāras stadijā cilvēks vēro pats sevi, bet dharānas posmā visa uzmanība ir vienā punktā. 

7.      Pakāpe. Dhjāna - meditācija

Šajā pakāpē jogas praktizētājs mācās sajust tikai to, kas ir viņa meditācijas objekts. Kad koncentrēšanāš uz objektu kļūst nepārtraukta, tā pāraug meditācijā.  Meditācija nav prāta ceļojums kaut kādās tālēs, vai enerģētiskos plašumos, bet pilnīga esamība patreizējā momentā, šeit un tagad. Koncentrācija (dharāna) un meditācija (dhjāna) nav viens un tas pats. Koncentrācija ir apziņas virzība kādā noteiktā virzienā, bet meditācijas gadījumā ir klātesoša pilnīga apzinātība un apziņa var nebūt fokusēta vienā punktā. Prāts ir mierīgs, nerodas jaunas domas.

Dharānas un dhjānas praktizēšana noved pie pēdējās pakāpes – samadhi

8.      Pakāpe. Samadhi – vienotība ar Dievišķo pirmsākumu

Samadhi ir īpašs virsapziņas stāvoklis, kurā rodas pilna uztverošā un uztveramā vienotība, individuāla apziņa (mikrokosms) saplūst ar kosmisko absolūtu (makrokosmosu). Cilvēks piedzīvo svētlaimi un pilnīgu vienotību ar visu pasauli. Cilvēks pārvar sava “Es” robežas. Tikai pilnīgas klātesamības gadījumā, cilvēks var piedzīvot samadhi. Pēc samadhi sasniegšanas seko pilna atbrīve  no ciešanām, kuras rada nemierīgā prāta izsauktās vēlmes, un atbrīve no pārdzimšanas. Dziļā meditācijā tiek sasniegts Dievišķais.

Joga ir sena un ļoti dziļa mācība, kura spēj spēcīgi mūs ietekmēt. Katrs var no tās paņemt to, kas viņam vajadzīgs. Šodien ir radušās daudzas vienkārši pielietojamas šauri specializētas metodikas: joga grūtniecēm, joga notievēšanai, joga fiziskai veselībai u.c. Bet lai sasniegtu samadhi, jāiet viss jogas ceļš.

Lai ietu jogas ceļu, svarīga ir iekšējā motivācija to darīt. Ne jogas skolotāji, ne gudras grāmatas nevar piespiest kādu kļūt par veģetārieti, askētu, sēdēt ilgās meditācijās, skaitīt mantras,  ja vien tam  nav kāda īpaša iemesla.  Jogas speciālisti var palīdzēt Tev pievērst uzmanību savai dzīvei, ne tikai sava ķermeņa fiziskajai formai. Ejot jogas ceļu Tu sāksi saprast kāpēc rodas nogurums, kāpēc domās un dzīvē valda haoss, ko patiešām nozīmē termins “pieņemt dzīvi tādu kāda tā ir” u.c. Joga māca būt apzinātam, atbildīgam un mierīgam. “Yoga chitta vritti nirudha” – “Joga ir prāta svārstību apturēšana”.

Joga nav mērķis, vai instruments – tas ir ceļš. Reizēm taisns, reizēm līkumains un ar bedrēm, bet noteikti tas ved mūs pie vienotības ar Dievišķo, pie sava patiesā “Es” atklāšanas.

0